November 2011
3 posts
Pa ilgiem laikiem iegriezu playlistā Wildborn. Es jau biju aizmirsis cik ļoti man patīk tas pure rokenrola feels un saunds. Netīrā Spura giča, Elvija pārdomātās lirikas un melodijas, Pētera kačkas un smagais basiņš.
Gonna take your little time
Gonna bring you to the trouble, gonna cross the line
Oh yeah, for what is worth, gonna take you to the paradise beneath the earth
Where you’re gonna spread your wings and die
Savādāks rokenrols.
Kāpēc es vispār rakstu. Es gribētu lai šo izlasa visi tie, kas ir bijuši ar mums šos divus gadus. Gan tos 639 fanus mūzikas sadaļā, gan visus tūkstošus kam esam spēlējuši dzīvjajā. Nospēlēts ir tiešām daudz, līdz tam brīdim, kad pārstāj skaitīt končus un sāc vienkārši baudīt savas performances, cilvēkus un mūziku.
Mēs beidzam.
WILDBORN paliek, jo tā ir vairāk kā attieksme un dzīves uztvere. Vismaz priekš manis. Atskatoties atpakaļ paķer tāda nostaļģija, es esmu pats savas bandas fans. Mēs spēlējam kopā jo esam draugi, mēs esam draugi jo spēlējam kopā.
Šopiektdien, 4. novembrī Nice Place mēs nospēlēsim savu pēdējo koncertu šādā sastāvā, sajūta un formā. Mazs, naivs sapnis piepildītos, ja es tur redzētu visus, ko es esmu redzējis divus gadus braukājot apkārt un spēlējot. Vai vismaz tos, kuri mūsu darbu (mīlestību) uzskata par svarīgu. Tas kas notiks pēc tam man pašam ir neskaidrs. Būs cilvēki, kuriem vajadzēs mūziku, vienmēr atradīsies kāds, kas viņiem to dos.
The great wall must come down
If there’s a willing in your soul
You have a choice to make a right decision
But the river flows away so cold
/Wildborn - See Yourself in Dust/
